Latviski English 
 

Aktualitātes

Eiropā vairs nebūs kur slēpties

Publicēt Facebook'ā 

Laikraksts “Diena”
Autors: Aigars Lazdiņš
Publicēšanas datums: 31.03.2011
Rubrika: Ziņas
Raksts izmantots ar laikraksta "Diena" atļauju.


No rudens Latvijas noziedznieku pirkstu nospiedumus un DNS atpazīs visā ES

«Liecinieki vai aizdomās turētā atzīšanās ir viena lieta, bet mūsdienās, ja nebūs pierādījumu un eksperta atzinuma, neviena izmeklēšana līdz galam neaizies,» uzsver Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja vadītāja Līga Peisniece. Līdz šī gada 26. augustam tiks ieviesti tā sauktie Prīmes lēmumi, kuri paredz automātisku datu apmaiņu starp visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu likumsargu DNS datubāzēm. Tas nozīmē, ka arī zagļus un laupītājus no, piemēram, Kipras vai Čehijas, Latvijā varēs noķert kaut vai neuzmanīga spļāviena dēļ.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone norāda, ka šis solis ne tikai palīdzēšot noziegumu prevencijai un atklāšanai, bet arī atvieglošot bezvēsts pazudušo personu meklēšanu. Arī privātdetektīvu kompānijas a/s Arcis vadītājs Sergejs Čerņenoks ir līdzīgās domās. Viņš tomēr piebilst – Latvijā problēma bieži ir nevis analīžu veikšanā, bet gan tajā, ka nav ko analizēt, jo pierādījumi nozieguma vietās tiek ievākti nemākulīgi.

Reakcija uz terorismu

Prīmes konvencija bija vairāku ES dalībvalstu reakcija uz 2004. gada teroristu sarīkotajiem sprādzieniem vilcienos Madridē, kuros gāja bojā gandrīz 191 cilvēks. «Kad aktualizējās jautājums, ka starp visām ES dalībvalstīm vajadzētu ieviest informācijas apmaiņas mehānismu par DNS, transportlīdzekļu reģistrācijas datiem un pirkstu nospiedumiem, pievienošanās Prīmes konvencijai bija viens no risinājumiem. Bet tas neguva visu dalībvalstu atbalstu, tādēļ ātri tika izstrādāts alternatīvs risinājums – lēmumi, kas Prīmes mehānismu pārnesa ES tiesību sistēmā. Termiņš Prīmes lēmumu ieviešanai ir 2011. gada 26. augusts,» skaidro I. Pētersone.

Viņa gan piebilst, ka vairākas dalībvalstis, piemēram, Igaunija, jau ziņojušas, ka laikā nepaspēs Prīmes lēmumus ieviest, jo tie ir dārgi un tehniski sarežģīti. L. Peisniece savukārt norāda, ka, piemēram, Itālijā pagaidām vispār neesot DNS datubāzes. Arī Zviedrijā tikai nesen sācies darbs pie vajadzīgajiem likuma grozījumiem. «Šis ir process, kas virzās soli pa solim, un pagaidām nevaram nosaukt konkrētus datumus, tomēr zināms, ka pirmā nāks DNS datubāze,» Dienai skaidroja Zviedrijas policijas Nacionālās tiesu ekspertīzes laboratorijas preses pārstāve Sabīne Rūtena. Arī Latvija ar pirkstu nospiedumu datubāzes savienošanu iekavēs, tomēr tikai par dažiem mēnešiem, atzina L. Peisniece. Tomēr jau tagad uz atsevišķu līgumu pamata datu apmaiņa notiekot ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, kas arī palīdzējis aizturēt vairākus likumpārkāpējus.

C.S.I. efekts

Arī S. Čerņenoks ir augstās domās par gaidāmo datubāzu savienošanu un norāda, ka patiesībā šāds solis bezrobežu Eiropā jau ir iekavēts. Viņš gan piebilst, ka «kaut gan Latvijā var uztaisīt ļoti kvalitatīvas ekspertīzes, pats galvenais ir pēdu fiksēšana nozieguma vietās, un šajā ziņā situācija pie mums ir skumīga», jo šis process bieži vien esot ļoti paviršs zemā likumsargu prasmju līmeņa dēļ. «Piemēram, tā vietā, lai nofotografētu ar neapbruņotu aci redzamu pirksta nospiedumu, cilvēks to nobārsta ar pūderi, notīra ar birstīti, un pirkstu nospieduma vietā paliek pelēks pleķis. Tās ir policijas galvenās galvassāpes – noziedzniekus noķer, bet pierādīt nav ar ko,» uzsver drošības eksperts.

L. Peisniece gan iebilst, ka, pateicoties populārajam ASV televīzijas seriālam C.S.I., mūsdienās no tiesu ekspertiem nereti tiek gaidīti pasakaini un nereāli rezultāti. Profesionāļu vidē pat esot ieviesies īpašs termins – «C.S.I. efekts»: «Katrā valstī ar to cīnās, jo policijai, prokuratūrai, tiesām ir radies priekšstats, ka viss ir iespējams, turklāt ātri un ļoti vienkārši. Tā nu gluži nav. Ekspertīze balstās uz salīdzināšanu, un nevar tā no zila gaisa kaut ko meklēt pa visu Mendeļejeva tabulu.»

Viņa norāda, ka krīzes laiks ir ietekmējis ekspertīžu darbu – pierādījumus smagākajos noziegumos, kā pedofilijas lietas un slepkavības, cenšas izanalizēt ātrāk, bet pārējiem ir jāgaida rindā, turklāt par kļūdām ekspertam draud kriminālatbildība, tādēļ ar vieglu roku darbam pieiet nevar. Ekspertīžu biroja vadītāja tomēr uzsver, ka Latvijā pašlaik ir iespējams veikt visus galvenos analīžu veidus un gadījumi, kad pierādījumi jāsūta ārzemju ekspertiem, ir reti. «Tomēr šī ir joma, kas saistīta ar zinātnes attīstību, visu laiku parādās arvien jaunas iekārtas, tādēļ ir lietas, kuras citur var izdarīt ātrāk un labāk,» viņa atzīst.

Zagļi iekrīt siekalu dēļ

«DNS analīze ir viens no instrumentiem, kas policijai sniedz vislielāko palīdzību, jo tā pēdas katrs cilvēks atstāj neapzinoties. Tie ir sviedri, siekalas, ādas šūnas un tā tālāk,» skaidro Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja vadītāja Līga Peisniece. DNS analīzes dārgās aparatūras un blakus izmaksu dēļ ir visdārgākais, bet arī pēdējā laikā visnozīmīgākais analīžu veids.

Lai veiktu DNS analīzes, laboratorijā tiek nogādāts priekšmets, uz kura varētu atrasties «pēdas», piemēram, bikses ar asins vai spermas traipiem, no pēdām ar «bioloģiskā robota» palīdzību izdala DNS, ko ievada datubāzē, lai sameklētu līdzības ar citiem paraugiem, un ziņo par rezultātiem izmeklētājiem. Lielu daļu izmaksu veido arī analīzei nepieciešamās ķīmiskās vielas jeb «reaktīvi» – 100 reakcijas maksā 2000 latu.

Ilustrējot DNS noderīgumu izmeklēšanā, DNS ekspertīžu nodaļas vadītāja Olga Bergere atcerējās gadījumu, ka kāda dzīvokļu aplaupītāju banda iekritusi tāpēc, ka, ielaužoties dzīvoklī, aizlīmējusi kaimiņu dzīvokļu durvju actiņas ar papīra gabaliņiem. Lai tie liptu, zagļi papīrus aplaizījuši, bet ar no papīriem paņemto DNS paraugu palīdzību viņi atrasti. DNS analīzes ir arī ļoti precīzas – to uzticamības procents ir lielāks par 99,999 procentiem. Tomēr ir arī izņēmuma gadījumi, kad jāuzmanās, jo, piemēram, vienas olšūnas dvīņiem DNS var būt identiski

Kabinets līdz griestiem pilns ar narkotikām

Ķīmisko ekspertīžu nodaļa pārsvarā nodarbojas ar dažādu narkotisko vielu un alkohola analīzi. Nodaļas vadītāja Inga Vovere skaidro, ka īpašos gadījumos analīžu rezultātus iespējams iegūt pat triju stundu laikā. Liela daļa no ekspertu rokās nonākušajām narkotikām bijušas tādas, kuras dažnedažādos veidos, piemēram, iesūcinot zeķē, kura uzvilkta kājā, mēģināts ienest cietumos. Bieži vien narkotikas mēģina slēpt, iešujot tās drēbju vīlēs. Šādas drēbes no ieslodzījuma vietām pienākot maisiem vien. Savulaik populārs paņēmiens esot bijis ielikt narkotikas tenisa bumbiņā un pārsviest to pār cietuma žogu, atceras I. Vovere. Savukārt reizēm, kad policija atklājusi kārtējo marihuānas plantāciju, ir pat bijis tā, ka visa laboratorija bijusi līdz griestiem piekrauta ar narkotiku pakām un stādiem, kurus eksperti žāvē, sver un analizē. Marihuāna neapšaubāmi ir pirmajā vietā narkotiku popularitātes ziņā, bet otro vietu ieņem amfetamīns. I. Vovere gan atzīst, ka pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iekaro jaunie narkotiku veidi, no kuriem daļa vēl nav iekļauti aizliegto vielu sarakstā.

Pirkstu nospiedumi palīdz atpazīt līķus

Pirkstu nospiedumu elektroniskā datubāze Latvijā ieviesta 1996. gadā, bet kopš tā laika nav arī mainījies datubāzes tehniskais aprīkojums. Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja vadītāja Līga Peisniece cer, ka šogad beidzot izdosies nopirkt modernāku tehnoloģiju, bet atzīst, ka kopš datubāzes ieviešanas noziedznieki ļoti uzcītīgi valkājot cimdus. Katram pirkstu nospiedumam ir atsevišķi unikālie punkti, kurus salīdzinot iespējams identificēt personas, kam tie pieder. Eksperti stāsta, ka labus rezultātus pirkstu nospiedumi dodot tieši līķu identificēšanā – kad tiek atrasts kāda nezināma bezpajumtnieka līķis, ja ķermenis vēl nav sadalījies tik ļoti, lai izirtu pirkstu nospiedumi, tos pētot, bieži vien izrādās, ka viņš ir bijušais cietumnieks, kura pirkstu nospiedumi, protams, ir atrodami datubāzē.

Pēta arī Neo datorus

Viena no pēdējā laika lielākajām rūpēm ekspertīžu jomā ir datortehnoloģijas, kuru attīstība ir ļoti strauja. Piemēram, pirms ne pārāk ilga laika gadā uziets labi ja viens «skimmeris», ar kuru ļaunprāši zog banku karšu numurus, turpretim patlaban to skaits jau pietuvojas desmit, atzīst Infotehnisko ekspertīžu nodaļas vadītāja Olga Šeršņova.

Parādījies arī PIN kodu zagšanas paņēmiens – bankomāta tastatūras kopija, kas uzlikta uz īstās tastatūras un saglabā atmiņā nospiestās pogas. Eksperti skaidro, ka šādus aparātus pamanīt ir grūti, bet ne neiespējami, tādēļ lietotājiem vajadzētu piesargāties.

Nodaļa nodarbojas arī ar lietās izņemto datoru cieto disku analīzi, tajos ierakstītās kodētās informācijas uzlaušanu. Starp tiem atrodami gan Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdinātāja Ilmāra Poikāna jeb Neo, gan arī daudz nepatīkamāku personu, piemēram, bērnu pornogrāfijas glabātāju, datori.

Naudas viltotājiem gadās pārcensties

Dokumentu tehnisko ekspertīžu nodaļas priekšnieka Elmāra Bērziņa kabinetā uz galdiem izlikti lati, eiro, dolāri, mārciņas – gan viltotas, gan īstas, lai būtu, ar ko salīdzināt. Viņš ar speciālas ierīces palīdzību mēģina ieraudzīt viltojumu pazīmes. «Piemēram, viltotājiem lielas grūtības sagādā mākoņi uz Latvijas divlatniekiem, kas iet pāri metāla daļu robežām. Latvija vispār uz citu valstu fona ir ļoti īpaša ar to, ka mums ir nenormāli daudz viltotas metāla naudas. Parasti lielāks ir viltoto banknošu skaits, par nominālu nerunājot, turpretim mums ir izteikts monētu pārsvars,» skaidro E. Bērziņš. No papīra naudas agrāk bieži nācies saskarties ar viltotiem dolāriem, tomēr pēdējā laikā tos izkonkurē visai augstas kvalitātes eiro viltojumi. «Banknotēs var sabāzt iekšā ļoti daudz drošības pazīmju, tādēļ vienmēr var atrast kādas kļūdas viltojumos. Tomēr nauda ir cilvēku, nevis ekspertu un banku lietošanai, tādēļ, ja viltojumu neizdodas noteikt ar neapbruņotu aci, nauda vienkārši ir jāmaina, jātaisa pilnīgi jauns dizains,» skaidro E. Bērziņš. Viņš atcerējās arī kādu kuriozu gadījumu, kad monētu viltotāji pārcentušies – no aizejošās padomju armijas dabūjuši kadmija krājumus, no kuriem izgatavojuši viltotas monētas. Kad policija tos konstatējusi, atklājies, ka paša metāla vērtība bijusi lielāka, nekā monētu, kuras no tā izgatavotas, nomināls.

Nelegālo ieroču netrūkst

Labi zināms, ka katram ierocim ir savs unikāls «pirkstu nospiedums», kas izveidojies jau ražošanas procesā, – ar tā pētīšanu nodarbojas ballistiskā analīze. Šai zinātnei radniecīga ir trasoloģija, kas pēta dažādu auto riepu vai cilvēku apavu atstātās pēdas. Ballistikas ekspertiem visbiežāk iznāk strādāt tieši ar nelegālajiem ieročiem, jo legālie ieroči pirms izsniegšanas tiek «atšauti», tādēļ, ja nozieguma vietā tiktu šauts no tiem, ballistiķis ātri vien šāvējus atpazītu. «Ar legāliem ieročiem šauj nelegālās medībās, negadījumos, pašnāvībās, tagad arī kinoteātros,» no karātavu humora nevairās Ieroču un trasoloģisko ekspertīžu nodaļas priekšnieks Jānis Lasmanis. «Spriežot pēc statistikas un tā, kas nonāk ekspertīzē, apritē ir liels daudzums nelegālo ieroču. Tie ir palikuši no dažādiem pasaules kariem un Sarkanās armijas,» viņš teica.

Prokurors no bāra aizsūta uzreiz uz ekspertīzi

Arvien lielāku nozīmi iegūst fonoskopiskā jeb balss ierakstu analīze, kura ir bijusi nepieciešama daudzu pēdējo gadu skaļāko lietu, piemēram, tā dēvētās Jūrmalgeitas skandāla, izmeklēšanai. Ir divi galvenie fonoskopijas veidi – tehniskais un lingvistiskais. Lingvistiskā analīze pēta cilvēka runas veidu, piemēram, iemīļotākos parazītvārdus, savukārt tehniskās mērķis ir noteikt runātāja balss tembra un citu tehnisko parametru sakritību ar aizdomās turamo personu. Lai noteiktu runātāja personību, ir vajadzīgs paraugs, ar kuru ierakstu salīdzināt, un parauga ierakstīšanas brīdī apstākļiem jābūt salīdzināmiem ar oriģināla tapšanu, skaidro eksperti. Te gan nākas saskarties ar problēmām, jo, piemēram, cilvēkam kopš analizējamā ieraksta brīža var būt izrauts kāds zobs vai aizsmakusi balss.

Eksperti atcerējās arī gadījumu, ka bijis jāanalizē ieraksts, kurā runātājs bijis alkohola reibumā. Izmeklētāji, protams, nav varējuši viņam likt piedzerties, tomēr problēma atrisinājusies pati no sevis: prokurors viņu saticis pie kāda bāra un uzreiz nosūtījis uz ekspertīzi.

Tomēr ne visi pārbaudāmie sadarbojas labprāt, piemēram, reiz kāds kungs spītīgi nav bijis piedabūjams runāt citādi kā vien falseta toņos.

Ekspertīžu daudzums

Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē 2010. gadā reģistrēto ekspertīžu skaits sasniedzis gandrīz 19 500.

Visvairāk – 2519 – bijis DNS ekspertīžu, kam seko narkotiskās un psihotropās vielas, kurām viektas 2388 ekspertīzes. Trešā «populārākā» bijusi spirta un alkohola pārbaude – tā veikta 928 reizes.

Ekspertīžu birojs veicis arī 928 rokraksta, 231 skaņu ierakstu, 104 kibertehniskās un 56 mobilo telefonu un SIM karšu ekspertīzes.

Eksperti 2010. gadā 13 401 reizi piedalījušies nozieguma notikuma vietas apskatē. Rīgā tas darīts – 5207 reizes.

Birojā tiek veiktas arī pirkstu nospiedumu, smaržu, ieroču, automašīnu riepu un dažnedažādu citu noziedznieku atstātu pēdu pārbaudes.

Pirkstu nospiedumu un DNS datubāzēs cilvēks iekļūst tikai tādā gadījumā, ja figurējis kādā krimināllietā. Pirkstu nospiedumu datubāze patlaban satur vairāk nekā 245 000 ierakstu.

Ekspertīžu birojs piedāvā arī maksas pakalpojumus. Piemēram, bērna tēva vai mātes noteikšana ar DNS testa palīdzību izmaksā aptuveni 230 latus.

 
augšā
 
 

Visas aktualitātes


 
 
 
LR IeM VP KRIMINĀLISTIKAS PĀRVALDE
Bruņinieku iela 72 b, Rīga, LV-1009, tālrunis 67208662, fakss: 67208477, e-pasts: kp@vp.gov.lv

Paziņot par kļūdu / labojumiem / ieteikumiem