Latviski English 
 

Aktualitātes

Starptautiskā praktiskā konferencē spriež par aktualitātēm grāmatvedības ekspertīzē un revīzijā

Publicēt Facebook'ā

 

logoLatvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde jūnija beigās organizēja starptautisku praktisko konferenci „Grāmatvedības ekspertīze un revīzija: aktualitātes un perspektīvas”, kuras laikā profesionāļi no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Armēnijas atskatījās uz paveikto grāmatvedības tiesu ekspertīžu jomā, kā arī ar praktiskiem piemēriem raksturoja ekspertīžu un revīziju sniegumu tiesvedības procesos.


Konference „Grāmatvedības ekspertīze un revīzija: aktualitātes un perspektīvas” tika rīkota saistībā ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Grāmatvedības ekspertīžu nodaļas 20 gadu jubileju. Konferences mērķis bija grāmatvedības tiesu ekspertīzes un revīzijas aktuālo problēmu apspriešana profesionāļu lokā, pieredzes apmaiņa un attīstības tendenču ieskicēšana. Konferencē piedalījās un uzstājās ar referātiem sertificēti grāmatvedības Tiesu eksperti no piecu valstu ekspertīžu centriem, kā arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kontroles pārstāvji. Konferencē piedalījās profesionālās organizācijas – Latvijas grāmatvedības asociācija, Latvijas juristu apvienība, starptautisko auditoru kompāniju reģionālie biroji – BDO Latvija un Nexia Audit Advice, Latvijas augstskolu akadēmiskais personāls un studenti – Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā Universitāte, profesionāļu lokā pazīstami kursu un semināru organizatori – RMS forum un Eirovest.

LV grāmatvedība

Grāmatvedības tiesu ekspertīzei veltītā starptautiska mēroga konference tika rīkota pirmo reizi un tā tika organizēta Latvijā! Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde pateicas visiem konferences dalībniekiem un visiem tiem, kuri atbalstīja un palīdzēja īstenot ieplānoto! Konferences noslēgumā dalībnieki izteica pateicību konferences rīkotājiem. Tāpat tika izteikta vēlme arī turpmāk tikties starptautiskā līmenī, lai apspriestu sasniegumus un problēmas tiesu ekspertīžu jomā ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Tika ierosināts šādu konferenci rīkot arī konferences dalībvalstīs – Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Armēnijā.


logo2 Latvijas Republikas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes vecākās ekspertes Jūlijas Liodorovas prezentācijā par grāmatvedības tiesu ekspertīzi valstīs ar Romāņu-Ģermāņu un Anglo-Sakšu tiesību sistēmām, iezīmējot kopējo un atšķirīgo, tika atzīts: lai gan tiesību sistēmas atšķiras, tomēr problēmas, un arī cīņa ar noziedzību ir līdzīga. Pēc ACFE (Association of Certified Fraud Examiners) 2017. gada pārskata datiem redzams, ka 125 valstīs kopumā fiksēti 2 690 profesionālās krāpšanās gadījumi (divi no tiem - Latvijā), kas radījuši vairāk nekā 7 mljrd. ASV dolāru zaudējumus. No krāpšanās gadījumiem visvairāk jeb 89% gadījumu ir aktīvu piesavināšanās, otrajā vietā ar 38% gadījumu ierindojas korupcija. Tam seko krāpšanās finanšu atskaitēs, kas gan procentuāli no visiem gadījumiem veido tikai 10% gadījumu, bet finanšu zaudējumu ziņā veido lielāko zaudējumu daļu. Prezentācijā atzīmēts, ka valstīs ar Romāņu-Ģermāņu tiesību sistēmu tiesu grāmatvedības ekspertīzes institūts un eksperta profesija izveidojās ātrāk, 20.gadsimta sākumā, balstoties uz kriminālistikas principiem. Valstīs ar Anglo-Sakšu tiesību sistēmu grāmatvedības ekspertīze cīņā ar “balto apkaklīšu” noziegumiem sāka atdalīties no audita 1960.-ajos gados, bet eksperta profesija attīstās ļoti strauji, ieviešot darbā modernas tehnoloģijas un dibinot institūtus, kuros apmāca šai profesijai.


Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) vadītāja vietniece Ilze Sokolovska, daloties pieredzē par pieaicināto ekspertu lomu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā, paskaidroja, ka ekspertus pieaicina nestandarta lietu izskatīšanai, kur trūkst pašu kapacitātes. Kā vienu no spilgtākajām un pēdējo gadu sarežģītākajām ekspertīzēm viņa minēja Maxima lielveikala traģiskās sabrukšanas ekspertīzes veikšanu, kuru veica 10 profesionāļu grupa, kura pirmo reizi izmantoja modelēšanu: cēla identiskas ēkas modeli un veica aprēķinus. Ieskicējot ENAP ikdienas darbu, I. Sokolovska atzina, ka izskatāmo lietu vidū izdalāmas TOP2 aktuālas tēmas: naudas piesavināšanās un krāpšanās lietas, t.sk. krāpšanās, kas saistīta ar ES fondu līdzekļiem. Naudas atmazgāšanas un banku krāpšanās lietās Pārvalde vēršas pie Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas tad paši liek veikt ekspertīzes.


Valsts kontroles pārstāvis Aivars Ērglis stāstīja par VK un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību Valsts kontroles revīzijās konstatēto pārkāpumu izvērtēšanā, sakot, ka 2016.-2017.gados VK nosūtījusi 19 ziņojumus par konstatētajiem pārkāpumiem, rezultātā ierosināti 8 kriminālprocesi, 4 no kuriem izbeigti, vk 4 gadījumos bija saņemts atteikums kriminālprocesa ierosināšanā. 2018.gadā VK jau nosūtījusi 9 ziņojumus. A.Ērglis stāstīja piemērus, kuros salīdzināja Valsts kontroles konstatējumus ar grāmatvedības ekspertu un citu pieaicināto speciālistu secinājumiem, kas dažreiz mēdz atšķirties „Finanšu noziegumi nav vienkārši, un bieži vien gadās, ka tiek atteikta lietas ierosināšana vai apstādināta lietas virzība, un tad redzam, ka ne visi apstākļi ir izvērtēti un ņemti vērā. Gada laikā apstrīdam vismaz 20-30 šādus gadījumus,” teica VK pārstāvis, cerot uz sadarbības uzlabošanu.


Starptautiskās auditoru kompānijas BDO Latvija tiesvedību advokāta palīgs Toms Bordāns stāstīja par jaunākajām aktualitātēm Latvijā cīņā ar naudas “atmazgāšanu” un “čaulas kompānijām”, šo cīņu ilustrējot ar statistiku par nerezidentu ieguldījumiem Latvijā, kad 2015. gadā šie noguldījumi ievērojami apsteidza rezidentu noguldījumu apjomu mūsu valsts bankās, bet pēc BDO mērķtiecīgas cīņas pret čaulu kompānijām un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, šo – nerezidentu - noguldījumu apjoms ievērojami sarucis. Jurists arī sniedza piemērus, kā darbojas šādas čaulas kompānijas, globāli tiek atmazgāta nauda, kā arī minēja jaunāko likumdošanu, kas Latvijā pastiprina cīņu ar šādiem veidojumiem, arī pieskaroties banku jomā aktuālajam ABLV bankas gadījumam. Bija pieminēti arī tā saucamie Panamas dokumenti, starp kuriem T.Bordāns minēja piemēru par Latvijas bankas darbinieces pamācību maksājuma uzdevuma aizpildīšanai, lai apietu pašas bankas un likumā noteiktos kontroles mehānismus. T.Bordāns stāstīja, ka visbiežāk nauda no reāla nozieguma tiek ieguldīta nekustamajos īpašumos. Šajā uzstāšanās reizē ENAP vadītāja vietniece I. Sokolovska piebilda, ka Latvija līdz šim vairāk izmantota kā naudas atmazgāšanas tranzītvalsts.


Starptautiskās auditoru kompānijas Nexia Audit Advice partneris un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs demonstrēja kopējos Nexia uzdevumus, kas jāpilda ne tikai grāmatvedības tiesu ekspertiem, bet arī profesionāļiem grāmatvežiem, atklājot un novēršot finanšu rakstura noziedzīgus nodarījumus. Plašāk prezentāciju var apskatīt šeit.


Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Kontroles metodikas un uzraudzības daļas vadītāja Jeļena Kozinda klātesošos iepazīstināja ar VID riska analīzes sistēmu ESCORT un to, kā šīs sistēmas ietvaros tiek kontrolēti nodokļu maksātāji, noteikti to riski. Programmas izmantošanas galvenie mērķi juridisko personu gadījumā ir datu risku analīze nodokļu kontroles pasākumu piemērošanai, PVN deklarāciju analīze un nodokļu maksātāju ar augstu riska pakāpi identificēšana, kā arī personu atlase, kurām pastāv risks iespējai, ka algas tiek maksātas “aploksnēs”. VID
VID Nodokļu kontroles pārvaldes transfertcenu daļas vadītājs Edgars Hercenbergs viesa skaidrību transfertcenu jautājumos, izstāstot transfertcenu regulējošo normatīvo aktu prasību sistēmu, kas ietver sevī gan starptautiskās, gan vietējās prasības dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanai. E.Hercenbergs izstāstīja par svarīgāko transfertcenu metodisko materiālu –„Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijai” (OECD), kā VID ir izstrādātas savas iekšējās metodikas par transfertcenu riskiem, transfertcenu noteikšanas metodēm. Pamatnoteikums transfertcenu jautājumā ir dokumentācija, kas pamato apliekamā ienākuma vai cenu starpības korekciju – palielinājumu vai samazinājumu. VID pārstāvis informēja par iespējām noslēgt iepriekšēju vienošanos ar VID par darījumu tirgus vērtības noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, kas uzņēmumam garantē, ka triju gadu garumā VID neveiks šā darījuma auditu.


Tuvējo kaimiņu – Lietuvas tiesu ekspertīžu centra pārstāvji stāstīja par tiesu ekspertīzi Lietuvā, par ekspertu vietu tiesvedības procesā, atklājot noziegumus un risinot ekonomiskus strīdus. Lietuvas tiesu ekspertīžu centra Ekonomisko ekspertīžu nodaļas eksperte Inga Valiene informēja konferences viesus par Lietuvas tiesu ekspertīžu centrā veicamām ekspertīzēm grāmatvedībā un ekonomikā: uzskaites un finanšu ekspertīze, banku sektora ekspertīze un darba ekonomikas ekspertīze, iedziļinoties ekspertīžu regulējumā un metodoloģijā.
Lietuvas tiesu ekspertīžu centra Nodaļas vadītāja Audrona Spečiūte un nodaļas vecākais eksperts Marius Barkauskas ar konkrētiem piemēriem ilustrēja praksi lietās par nepamatotu iedzīvošanos un neiegūtu peļņu. A.Spečiūte atklāja apliekamā ienākuma noteikšanas specifiku nereģistrētās komercdarbības gadījumā (valūtas operācijas, nekustamo īpašumu pārdošana), kas ekspertīzes ietvaros bija veikta par visu ģimenes locekļu finansiālajiem resursiem kopā. M.Barkauskas prezentēja statistiski-ekonomisko metožu pielietošanu neiegūtās peļņas noteikšanai šādos apstākļos: celtniecības kavējuma rezultātā, piegādes līgumu laušanas, zīmola zaudēšanas, laicīgi neizaudzēto dārzeņu un citos gadījumos.


Pirmo reizi Latvijā viesojās Baltkrievijas Republikas Tiesu ekspertīžu valsts komitejas pārstāvji. Komitejas Ekonomisko ekspertīžu pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Guļevskis iepazīstināja ar Baltkrievijā notikušo tiesu ekspertīžu sistēmas reformu, kas notika 2013.gadā, valsts prezidenta pakļautībā apvienojot visus ekspertus – Iekšlietu sistēmas ekspertus-kriminālistus, tiesu mediķus, ārkārtas situācijās pieaicinātos speciālistus u.c. Viens no Baltkrievijas Republikas Tiesu ekspertīžu valsts komitejas uzdevumiem ir tiesu ekspertu darbības zinātniski-metodoloģiskais un informatīvais nodrošinājums visā valstī. D.Guļevskis pārsteidza ar ievērojamu grāmatvedības ekspertu skaitu Baltkrievijas Republikā (ap 50 ekspertiem), salīdzinājumā ar grāmatvedības tiesu ekspertu skaitu Latvijā un Lietuvā (zem 10 ekspertiem katrā valstī). Baltkrievijas Republikas Tiesu ekspertīžu valsts komiteja
Baltkrievijas Republikas Tiesu ekspertīžu valsts komitejas Ekonomisko ekspertīžu pārvaldes Finanšu-ekonomisko ekspertīžu nodaļas priekšnieks Sergejs Pahomovs stāstīja par ekonomisko ekspertīžu iezīmēm Baltkrievijas Republikā, kas sadalītas trijos veidos: grāmatvedības, finansiāli-ekonomiskā un ražošanas-ekonomiskā ekspertīze, un sniedza piemērus kriminālsodāma bankrota atklāšanā. Baltkrievijas Republikas likumdošanā pārkāpumi saistībā ar uzņēmumu maksātnespēju detalizēti: viltus, slēpta un tīša maksātnespēja (bankrots) un kreditoram nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apgrūtināšanā. Metodiskie norādījumi šo pārkāpumu atklāšanai Baltkrievijas Republikā ir normatīvo aktu līmenī.


Armēnijas Republikas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ekspertīžu nacionālā biroja Armēnijas Ekspertīžu birojs pārstāvis Karen Mamikonyan runāja par korporatīva bankrota grāmatvedības tiesu ekspertīzes metodoloģijas iezīmēm. Viņš akcentēja kompānijas kapitalizācijas tirgus vērtības un tīro aktīvu noteikšanas problemātiku. Par kapitalizāciju ietekmējošiem galvenajiem mehānismiem K.Mamikonyan atzīmēja spekulatīvos, zīmola, mārketinga, ekoloģiskie, reģionālie un informācijas mehānismus. Starp kapitalizētās vērtības noteikšanas finanšu mehānismiem viņš izdalīja “biržu” un “novērtēšanu”, izklāstot to specifiku, pievēršot uzmanību novērtēšanā izmantojamām metodēm un to nepilnībām, kas galvenokārt saistītas ar interpretācijām pamatlīdzekļu vērtības uzrādīšanā grāmatvedības uzskaitē.


Kijevas (Ukraina) Tiesu ekspertīžu zinātniskā institūta pārstāvji, iepazīstinot ar Institūtu, kuram jau ir 105 gadi, lepojās ar to, ka tieši šajā Institūtā veikta ekspertīze leģendārajai vēstulei, pēc kuras saņemšanas pazīstamais krievu dzejnieks Puškins devās uz nāvējošo dueli. Pirmās ekspertīzes kopija tika uzdāvināta arī Latvijas ekspertiem. Institūtā var veikt 96 dažādu jomu ekspertīzes, pirms diviem gadiem institūtā ieviestas dažas jaunas ekspertīzes kā, piemēram, kara un psiholoģiskās, tiek izmantots arī poligrāfs. Kā sarežģītāko un komplicētāko no ekspertīzēm pārstāves minēja karadarbības zonā notriektās Boing pasažieru lidmašīnas ekspertīzi, ko Institūtā veica kopā ar ārzemju ekspertiem, kā arī ir bijušas daudzas rezonansi izraisošas ekspertīzes, piem., ukraiņu politiķes Jūlijas Timošenko nodokļu lieta u.c. Runājot par ekonomisko tiesu ekspertīžu lomu kriminālprocesā, kā arī tiesu ekonomiskās ekspertīzes pētījuma iezīmēm lietās par nemērķtiecīgu budžeta līdzekļu izlietojumu un nodokļu likumdošanas ievērošanu, ukraiņu eksperti norādīja, ka specializējas trijās jomās: nodokļu grāmatvedības, ekonomiskās darbības un banku ekspertīžu veikšanā, gadā šādu ekspertīžu skaits sasniedzot pusotru tūkstoti.


LV grāmatvedība

LV grāmatvedība


Ziņa sagatavota: 2018. gada 20. jūlijā
Pirmo reizi šis raksts tika publicēts www.tax.lv
Sākotnējā rakstā veikti papildinājumi.



 
augšā
 
 

Visas aktualitātes

ARHĪVS


 
 
 
LR IeM VP KRIMINĀLISTIKAS PĀRVALDE
Bruņinieku iela 72 b, Rīga, LV-1009, tālrunis 67208662, fakss: 67208477, e-pasts: kp@vp.gov.lv

Paziņot par kļūdu / labojumiem / ieteikumiem