Daži fakti
1946. gadā Iekšlietu ministrijas milicijas pārvaldes operatīvajā daļā nodibināja zinātniski tehnisko grupu trīs darbinieku sastāvā: eksperti Ļevs Franks, Oļegs Starčakovs (vēlāk priekšnieks) un fotolaborants.
1948. gadā uz šīs bāzes izveidoja Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes Zinātniski tehnisko daļu, kas ar laiku kļuva par Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centru.
Zinātniski tehniskā daļa pakāpeniski paplašinājās.
Tika izveidotas:
1956. gadā - Bioloģijas laboratorija,
1964. gadā - Operatīvi tehniskā nodaļa,
1967. gadā - Ķīmijas un fizikas laboratorija,
1968. gadā - Radioloģijas un rentgena laboratorija,
1972. gadā - Eksperimentāla darbnīca.
1966. gadā Zinātniski tehniskās daļas darbinieki izveidoja identifikācijas komplektu (fotorobotu) cilvēka subjektīvā portreta sastādīšanai un tam bija liela praktiska nozīme turpmākajā izmeklēšanas darbā nenoskaidrotu cilvēku (noziedznieku) meklēšanā un atpazīšanā.
1973. gadā tika apvienota kinofoto laboratorija un pārtikas produktu izpētes laboratorija.
1993. gadā Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centru reorganizēja: apvienoja vairākas laboratorijas, palielināja darbinieku skaitu u.tml., izveidojot mehānisko darbnīcu un septiņas laboratorijas. Tai skaitā daktiloskopisko, trasoloģisko, ballistisko, dokumentu tehnisko un rokrakstu, ķīmijas (ķīmijas un fizikas, radioloģijas, rentgena un ugunsdzēsības tehnisko un pārtikas laboratoriju apvienoja vienā), bioloģijas un fonoskopisko laboratoriju (šeit ietilpst ari fotovideolaboratorija).
1998. gadā Tiesu ekspertīžu centru savā pakļautībā pārņēma Valsts policija, līdz ar to iestāde tika pārdēvēta par LR leM Valsts policijas Ekspertīžu centru.
2000. gadā tika izveidota DNS laboratorija.
2003. gadā uz Valsts policijas Kinoloģijas centra Kriminālistiskās odoroloģijas laboratorijas bāzes tika izveidota Odoroloģisko ekspertīžu nodaļa.
2003. gadā maijā iestāde tika pārdēvēta par Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes ekspertīžu pārvaldi.
2003. gadā 1. maijā izveidota Kibertehnisko ekspertīžu nodaļa.
2004. gadā 1. janvārī iestāde tiek pārdēvēta par Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldi.
No 2008. gada Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē ir:
- Ekspertīžu birojs ar 7 nodaļām;
- Reģionu birojs ar 5 nodaļām;
- Kvalitātes vadības nodaļa.
Kopējais darbinieku skaits pārsniedz 260 cilvēkus.
2010. gada augustā Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde ir uzņemta starptautiskajā organizācijā ENFSI.
2010. gadā kopējais darbinieku skaits ir 231.
2022. gadā 1. jūlijā Kriminālistikas pārvalde tika pārcelta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes pakļautībā. Reorganizācijas laikā ar 2022. gada 1. augustu tika izveidotas divas jaunas nodaļas - Daktiloskopisko ekspertīžu nodaļa un Skaņu ierakstu ekspertīžu nodaļa, kā arī Kvalitātes vadības nodaļa kļuva par Kvalitātes vadības, attīstības un plānošanas nodaļu, kuras pakļautībā ir Reģistrācijas grupa.
|
